2024. gada mācība - nepalaisties slinkumā
Aizvadītajā ziemā tīšuprāt vienu no slazdiem atstāju pļavā, bet otru rūpīgi noglabāju saimniecības telpā. Pavasarī abus salīdzināju un atšķirību nespēju ieraudzīt, apliecinot, ka arī brīvā dabā slazdi labi pārziemo.
Mazie knišļi slazdā sāka parādīties jau maija sākumā un priecīgs reizi nedēļā slazdu iztīrīju un par to vairs īpaši nedomāju. Man ap māju uzstādīti trīs slazdi un visos ķeras aptuveni līdzīgs dunduru apjoms, bet jūnija pēdējās divās nedēļās viens no slazdiem bija jūtami tukšāks. Dažās sekundēs sapratu, ka esmu noslinkojis un zāli ap slazdu esmu apļāvis uz mājas pusi, bet ne uz mitrās pļavas pusi - tātad slazds no dunduru galvenās mītnes puses ir kļuvis neredzams. Es ātri labojos, bet šo mācību atgādinu visiem potenciālajiem lietotājiem - nepieciešams pārliecināties, ka dunduri jūsu novietoto slazdu redzēs.
Pavisam nesen slazdu redzēju arī vienā Latgales puses SPA viesnīcā, kur tas bija uzstādīts priežu meža vidū bez izredzēm ieraudzīt sauli. Šādā gadījumā melnā dunduru slazda bumba nesakarst un dundurus nepievilina.
Bumbas sakaršanas efektu interesanti mēģināja paildzināt mans kaimiņš - viņš bumbā ielej ūdeni, tādēļ, ja sauli nomaina ēna, bumba atdziest lēnāk. Pats šo neesmu mēģinājis, bet ideja šķiet itin laba.